16.februārī, pēc ļoti ilga pārtraukuma, notika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un pašvaldību vadītāju tikšanās Zoom platformā, kuras laikā pārrunāja šī gada aktualitātes un turpmāko sadarbību starp ministriju, LPS un pašvaldībām.
Tikšanās laikā ministrs iepazīstina LPS pārstāvjus un pašvaldību vadītājus ar investīciju iespējām reģionālās attīstības jomā no ES fondu līdzekļiem, kas pieejami līdz pašreizējā plānošanas perioda beigām 2027. gadā un pieejamo valsts budžeta atbalstu. Arī šogad pašvaldībām ir iespēja pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajām atbalsta programmām.
Lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no pandēmijas izraisītās krīzes, pašvaldībām 2022. gadā plānots atvēlēt valsts budžeta finansējumu aizdevuma formā, ko paredzēts piešķirt plašam mērķu lokam, tai skaitā uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstīšanai novada teritorijā, ceļu tīklu labiekārtošanai vai iedzīvotājiem nozīmīgu projektu realizēšanai, piemēram, īres dzīvokļu izveidošanai. Šogad aizdevumu programma papildināta ar iespēju projektus pieteikt arī atjaunojamo energoresursu izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Lai veicinātu klimata mērķu sasniegšanu pašvaldībās, arī šogad tām ir iespēja pieteikties ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Turpinās arī investīciju programma augstas gatavības projektu realizēšanai. Šī grantu programma dod iespēju pašvaldībām saņemt valsts budžeta mērķdotāciju augstas gatavības investīciju projektu īstenošanai.
Pēc ZOOM sanāksmes Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzsvēra “iespēja piesaistīt Eiropas Savienības fonda līdzekļus ir ļoti svarīga, tā ir mūsu iespēja attīstīties, jaunumiem un aktualitātēm šajos jautājumos līdzi seko mūsu novada attīstības nodaļa.”
Pašvaldības vadītājs akcentēja jautājumu par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Palielinoties energoresursu cenām, ir jāmeklē risinājumi kā paplašināt to plašāku izmantošanu. Viens no risinājumiem ir vēja parku attīstība. Arī mūsu rajonā notiek izpētes darbi par vēja stacijas būvniecību. Konkrētas atbildes vēl nav, jo notiek ietekmes uz vidi novērtējums un izpētes darbi.
Uz Limbažu novada pašvaldības vadītāja uzdoto jautājumu par to kāds atbalsts vai ieguvums būs pašvaldībai kurā tiks izveidoti iespējamie vēja parki, ministrs norādījis, ka tas ir ekonomikas ministrijas jautājums, kura ir izstrādājusi atbalsta mehānismus pašvaldībām, bet tie nav apstiprināti.
D.Straubergs ir pārliecināts ka arī Latvijā, līdzīgi, kā Eiropas valstīs, pašvaldībām un iedzīvotājiem ir jāsaņem kompensācijas par vēja parku izveidi viņu teritorijās. Elektrības ražošana arī ir bizness. Pašvaldību teritorijās strādājošie uzņēmumi maksā pašvaldībām nekustamo īpašumu nodokli, bet vēja parki nē. Tas viss ir zem lozunga, ka iespējams nākotnē paliks lētāka enerģija, bet šī enerģija tiek un tiks tirgota vispārējā tirgū un tas neattiecas tikai uz Latviju. “Ideja valstiskā līmenī ir laba, tikai ir jādomā par atbalsta mehānismiem pašvaldībām un iedzīvotājiem”, uzsver pašvaldības vadītājs.
Runājot par reģionālo politiku, novada vadītājs akcentēja jautājumu par pašvaldību izlīdzināšanas fonda finansējuma sadali. Mēs zinām, ka Latvijā ir pašvaldības, kuras saņem un kuras iemaksā naudu izlīdzināšanas fondā. “ Latvijas politika attiecībā uz šo ir nonākusi tik tālu, ka reģioni ir kļuvuši kā Āfrikas valstis kurās iebrauc, visus dimantus savāc, izved un par kapeikām nodarbina tos, kuri šos dimantus rok”, savu un citu pašvaldību vadītāju neapmierinātību paužot, sacīja Dagnis Straubergs, “Valsts resursus (mežus, elektrību u.t.t.) iegūst reģionos, bet pretī tiem nedod neko. Kāpēc? Šobrīd ir ārkārtīgi būtiski, lai reģioni, kas rada vērtības kopīgām vajadzībām, gūtu kādu labumu, atbalstu.”
Otrs jautājums uz kuru pašvaldību vadītāji atbildi tā īsti nesaņēma ir jautājum kas notiks ar vēja parku iekārtu utilizāciju kad tās beigs darboties. Vai ir tehnoloģijas kā notiks to pārstrāde? Uz šo jautājumu ministrs atbildēja ka šobrīd nekādu risinājumu nav un tas ir nākotnes jautājums.
Sarunas noslēgumā pašvaldību vadītāji ar ministru vienojās savstarpējās tikšanās organizēt regulāri - reizi trīs četros mēnešos. Tas dotu iespēju pārrunāt konkrētā perioda aktualitātes, iespējamos atbalsta veidus pašvaldībām, kā arī vienoties par turpmākajiem sadarbības soļiem.