Festivāls
maskas4

Pagājušās nedēļas nogalē Limbažos notika divdesmit trešais Starptautiskas masku tradīciju festivāls. Šogad tas notika nedaudz citādā formātā, jo tradicionālo folkloras kopu vietā, šogad maskojās folkloras ģimenes.

Sestdienas pusdienas laikā maskas ciemojās Limbažu novada lauku sētās, nesot to saimniekiem un lopiņiem svētību un auglību. Mūsu novada lauku sētās viesojās Meža brāļi no Vidrižiem, Ķekatas no Katlakalna, Maski no Mālpils, Katrīnas meitas no Ādažiem, Ziemassvētku koļadnieki no Rīgas, Mārtiņa bērni no Limbažiem un Budēļu kiligunda no Rīgas.

Kā atzīst pašas maskas, uzņemšana lauku mājās bijusi sirsnīga, ar piedzīvojumiem un cerams auglību nesoša. Saimnieki, kurš rūpju nomākts, kurš jaunības enerģijas pilns bijuši pretīm nākoši, aktīvi un līdzdarbojušies dziesmās un dejās. Aina Tobe no Vidrižu mežabrāļiem ir pārliecināta, ka “Lai būtu auglība, šos rituālus vajadzētu izvest katru gadu.”

Festivāla laikā notika arī tradicionālā masku tradīciju konference, šogad gan attālināti, bet interesenti tai varēja sekot līdz tiešraidē Latvijas Folkloras biedrības mājaslapā. Konferencē savā masku gatavošanas pieredzē dalījās Aina un Gvido Tobji no Vidrižiem, Otaņķu stāstu par Ķekatām stāstīja Solveiga Kūlaine no Otaņķiem, Aīda Rancāne no Rīgas runāja par sienu un siena kaudzi čigānu pulkā. Savukārt Andris Kapusts prezentēja maskošanās tradīcijas mūsdienās – pieredze, izaicinājumi, sarkanās līnijas, ilgtspēja. Par maskošanos Lietuvā stāstīja Darjus Ramančionis.

Piecos pēcpusdienā, folkloras ģimeņu pārstāvji devās uz Limbažu Veco rātsnamu, lai tiktos ar novada priekšsēdētāju Dagni Straubergu un pašvaldības kultūras pārvaldes vadītāju Eviju Keiseli. Viņu ierašanās bija dzirdama labu laiku pirms ieraudzīšanas, jo kā jau maskas, tās ieradās ar lielu troksni, skaļu dziedāšanu un ūjināšanu.

Sveicot festivāla dalībniekus, Dagnis Straubergs, novēlēja folkloras tradīciju kopējiem un turētājiem veselību, izturību un spēku un ar klusuma brīdi aicināja pieminēt ilggadēju folkloras kopas “Cielava” vadītāju Zentu Menniku. “Jūs redzot, dzirdot un satiekot, mēs saprotam no kurienes mēs nākam, kas mēs esam un uz kurieni dodamies, liels prieks jūs redzēt Limbažos!”, sacīja D.Straubergs.

Ceļamaizei, katrai folkloras ģimenei pašvaldības vadītājs pasniedza novada ražotāju sarūpētu cienastu un Reņģēdāju pavārgrāmatu.

“Viss rīb, skan un trokšņo, tā svētība nāk un tas mums patiesi ir vajadzīgs. To jūs labāk par mums zināt, ka Metenis ir tas laiks kas iezīmē pavasara tuvošanos,” sveicot maskas uzsvēra novada kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele.

Pieņemšanā pie priekšsēdētāja Latvijas folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts uzsvēra: “masku tradīciju festivālā šogad nepiedalās amatierkolektīvi, Limbažos kopā ir sanākušas ģimenes, draugi un masku tradīciju kopēji. Maskošanās tradīcijas pasaulē ir vienas no senākajām tradīcijām, ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, jo maska ir tāds īpašs veids kā mēs pārvēršamies, jeb pārejam citā realitātē. Maskas nāk no viņsaules, mēs dzīvojam šajā saulē, šis ir tas brīdis, kad mēs varam pabūt tur, viņsaulē un no turienes atnest tās vērtības, kas ir saistītas ar auglību, svētību, izdošanos, un tur ir tā būtība. Limbažnieki festivālam ir radījuši lielisku vidi pilsdrupās, Vienības parkā, lauku sētās, pilsētā, ir masku tēli, instalācijas un gaismas kultūras namā un pašvaldības domes ēkā. Paldies jums par to. Mūsu mērķis ir aizdzīt prom to, no kā mēs gribam tikt vaļā, būt stipri un veseli.”

Pēc apsveikuma runām un nelielām uzkodām, masku festivāla dalībnieki devās uz pilsdrupām, lai parādītu savu varēšanu un kopā ar Limbažu novada domes priekšsēdētaju Dagni Straubergu un folkloras biedrības vadītāju Andri Kapustu atklātu un iespēlētu XXIII Starptautisko masku festivālu. Uz pilsdrupu skatuves viena pēc otras kāpa maskotās folkloras ģimenes, lai rādītu savu priekšnesumu un iekustinātu skatītājus kopīgai svētku svinēšanai.

Pēc vakara maskošanās folkloras ģimenes turpināja Masku festivālu svētdien pilsētā, Vienības parkā ar grupu priekšnesumiem, Meteņa dzīšanas rituālām darbībām - Meteņa mīzienu, lielīšanos, spēkošanos un kopdziesmu dziedāšanu. Savukārt Limbažu ielās maskas devās pastaigās, tikās ar iedzīvotājiem un veica auglības rituālus.

Festivāla izskaņā folkloras biedrības vadītājs pateicās Limbažu novadam par uzņemšanu, iesaisti un piedalīšanos. Paldies Kultūrkapitāla fondam, Latvijas sabiedrības integrācijas fondam un folkloras kopām: Meža brāļi no Vidrižiem, Ķekatas no Katlakalna, Maski no Mālpils, Katrīnas meitas no Ādažiem, Ziemassvētku koļednieki no Rīgas, Mārtiņa bērni no Limbažiem, Budēļi no Saulkrastiem, Budēļu kiligunda no Rīgas, Skutelnieki no Kokneses, Vecīši no Salacgrīvas, kuras šajās dienās ienesa svētību Limbažos. Liela pateicība arī uzņēmumam SIA Grandeg, kas festivālu nodrošināja un atbalstīja ar āra ugunskura pavardiem.

Savukārt novada kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele teic lielu paldies Andrim Kapustam par to ka viņam rūp, ka viņš vieno, spēj saturēt kopā un iedvesmot Latvijas folkloras kopas, paldies Jeļenai Jekimovai, Limbažu kultūras nama darbiniekiem, Mārītei Saulītei, Elvīrai Bāliņai un Trīs Kambariem.