Tautas mūzikas svētki

Latviešu instrumentu skanējums prasmīgu spēlmaņu pavadījumā:

Svētkos senās, bet mūžam jaunās Latvijas laika dziesmas spēlēs kapela “Ieviņa”. Vīri ir lieli entuziasti, kultūras tradīciju zinātāji un pārmantotās tradīcijas nesēji. Pamatsastāvā ir 4 muzikanti un visi ir direktori. Visur un vienmēr pārsteidz kapelas vīru enerģija, smaids un mīlestība ar kādu viņi uzrunā ikvienu klausītāju. Kapelas Ieviņa vadītājs valdis Andersons ir nenogurstošs tautas mūzikas un seno instrumentu popularizētājs. Viņa prasmes ir bijušas ļoti nozīmīgas Ieviņa ermoņiku būves atdzimšanā. Ieviņa ermoņiku spēles lietpratējs un aktīvais kolektīva vadītājs Valdis Andersons pamazām savu vadību nodod mūziķim Jurim Golveram.

Folkloras kopa Metsepoles muzikanti piedāvās klausāmu, spēlējamu un līdzi dziedamu tautas mūziku. Metsepoles muzikantu repertuāru veido gadskārtu ieražu, ģimeņu godu, mitoloģiskās, bāreņu, karavīru, darba, sadzīves un citu tematu dziesmas. Ata Jāņa Krūmiņa vadībā Metsepoles muzikanti rīko un piedalās tautas tradicionālo svētku svinēšanā un ar tiem saistītajos rituālos - saules sagaidīšana Lielā dienā, Ugunsnakts jūras krastā, bluķa vilkšana Ziemassvētkos. Šoziem veikts vērienīgs darbs kokļu izgatavošanā. Kā tās skan ? To dzirdēsim šajos svētkos.

Svētku viesi –

* Tautas muzikanti Māris & Lidija – divi muzikāli cilvēki no Valmieras novada Sēļiem, mūsu senču iemīļotas tautas muzikas piekritēji. “Esam tautas muzikanti, tas nozīmē, kā senatnē spēlēja muzikants no tautas, bez kādām augstām skolām, bet tā, kā to darīja mans tēvs un vectēvs”, tā par sevi stāsta Māris un Lidija.

* Tautas mūzikas meistara un muzikanta Valtera Reiznieka vadītā kapela Ziemeļmala no Limbažiem. Valters Reiznieks ir daudzpusīga personība - gan lielisks muzikants, kas muzicēšanas prasmes un repertuāru mantojis tradicionālā ceļā, gan izcils amatnieks, kas ir izgatavojis daudzus mūzikas instrumentus. Ir ļoti atsaucīgs un vienmēr gatavs spēlēt.

* Kociņu kapela no Cēsīm vadītājs, veidotājs, dzinējspēks ir Imants Ozoliņš. Šo gadu laikā kapelas repertuārs pārsniedz 100 dziesmas, dejas un dančus - tādus, kas patīk pašiem un citiem.

* Eduarda Klinta dibinātā folkloras kopa "Abra". Latvijas etnomūzikas aprindās meistara Eduarda Klinta vārds nav svešs nevienam - teju katrā tautas mūzikas saietā atradīsies kāds viņa darināts mūzikas instruments, vai tā būtu kokle vai dūdas, bungas, ģīgas, stabules vai taures.