Datums 18. oktobris, 2021 – 30. novembris, 2021
LaiksVisu dienu
Vieta Limbažu pagasts, Lādes Vītoli, Lāde, Limbažu pagasts, Limbažu novads, LV-4020
izstāde

Sabiedriskajā centrā Lādes Vītoli ir apskatāmi projektā "No veca jauns" austie lupatu grīdas celiņi un citi biedrības "Pūralādes" dalībnieču rokdarbi.

Zālē aicinām aplūkot arī mākslinieces Maijas Brašmanes bildes ceļojošajai izstādei "Gaismasspēles'", kas atceļojušas no Puikules muižas.

Izstāde aplūkojama vēl arī novembrī.

Maija Brašmane ir dzimusi 1958. gadā Rīgā. Vizuālo mākslu sākusi apgūt Jaņa Rozentāla specializētajā mākslas vidusskolā. 1978.gadā, pēc 7 mācību gadiem, šo skolu viņa beidza ar diplomdarbu grafikas (linogriezuma) tehnikā ,, Tautas dziesmu kalendārs”, kur viņa prezentēja ne tikai 4 linogravīras lapas, bet arī pašrocīgi ar platgala spalvu tušā rakstīja tautas dziesmas un veidoja cilni ādas vākiem. Maijas mamma Mirdza Zunde bija ādas plastikas daiļamatu meistare, kas viņai deva iemaņas šajā darbam ar ādu. Mirdza Zunde, dz. Grīnberga (1927. - 2017.) piedzima Venču krogā tagadējā Garkalnes teritorijā. Arī viņas māte ir tur dzimusi. Tā kā Maija ir Garkalnes pusnovadniece.

       Dzīves skola un Mākslas akadēmija, papildināja mākslas skolā iegūto.

      Mākslas bakalaura grādu viņa ieguva 1994. gadā beidzot pedagoģijas nodaļu, teicami aizstāvot, gan diplomdarbu figurālu kompozīciju ,, Divas’’, gan izpētot Sigismunda Vidberga lietišķās mākslas darbus, kas bija rakstu darbs bakalaura grāda iegūšanai.

      Mākslinieka diplomu un Mākslas maģistra grādu viņa ieguva 1997. gadā komisijai eksponējot ,, Elīzes fon der Rekes portretu”( Jaunpils muzeja īpašums), kas bija 18. gs. glezniecības paņēmienu imitācija. Maģistra zinātniskais darbs Maijai Brašmanei bija par 18.gs. un 19. gadsimta sākuma baltvācu glezniecību Latvijā un Igaunijā. Darbi bija atzinīgi novērtēti. Un ir apskatāmi : portrets atrodas Jaunpils muzejā un rakstu darbs ir Jāņa Misiņa bibliotēkā ( Rīgā, jaunās bibliotēkas ēkā).

       Mākslinieka gaitas Maijai sākās algotā darbā jau 1978. gada vasarā, kur bija jāsavieno gan mākslinieka amats, gan pedagoģiskā pieredze. Vēlāk- kinoreklāmas afišas, reklāmas bukleti, darbs ar tipogrāfiju, kur varēja apgūt augstspiedes tehniku un eksperimentēt ar krāsu un faktūrām bija īstā mākslinieka radošās izaugsmes iespēja.

       Pieredze radās, nesot darbus uz mākslas padomi, kolēģu vērtējumam, jo tais laikos (1980-tie) bija likums: nevienu iespieddarbu- bez mākslas padomes. Līdz ar to bija pietiekami augsts tiražēto darbu līmenis, ko nevar salīdzināt ar mūsu dienām. Patreiz ir laba tehniskā kvalitāte, kur nereti netiek prasīta mākslinieciskā vērtība. Paralēli viņa piedalījās plakātu izstādēs un konkursos, kur tika arī prēmēta.

     1980-tajos vajadzēja piedalīties daudz nozīmīgās izstādēs, lai varētu pretendēt uz Jauno mākslinieku statusu, tad vēlāk- uz Mākslinieku savienību. Tagad ir vienkāršāk kļūt par tās biedru, izstāžu skaits nav tik būtisks. 1991. gadā Maija kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedri.

       Pedagoģiskais darbs Maijai Brašmanei bijis skolās strādājot par zīmēšanas skolotāju, mākslas pulciņu vadīšana un lekciju lasīšana augstskolā, kā arī piedalīšanās izglītības projektos.

       Brīvā Latvijā sākās 3x3 nometņu kustība, kur Maija no 1999.gada ir bijusi mākslas pasniedzēja.

       Arī privātskolnieki ir Maiju atraduši, jo viņa burtiski ,,ielej” galvā sapratni par mākslas likumībām. 

       Par ,,augstāko pilotāžu” viņa uzskata –iemācīt saprast un gribēt gleznot cilvēkam, kas apgalvo, ka nesaprot un nekas tur neiznāks. Viņas teiciens vienam ļoti apņēmīgam skolniekam 3 dienas pirms iestājeksāmeniem Mākslas akadēmijā bija: ,,Es būšu faķīrs un tu brīnumbērns, ja tiksi iekšā!” Kopš tās reizes viņa sevi sauc par faķīru, jo jauneklis jau ir pabeidzis akadēmiju, bet vai visi ir brīnumbērni? Pārbaudiet!

      Tāpēc tagad var viņu aicināt ar savām zināšanām pie sevis, lai jūs pamēģinātu apgūt varbūt sev neiespējamo. Maijas Brašmanes semināra nosaukums ir ,,Iemācies ieraudzīt!”

 ( e-pasts: maija.brasmane@gmail.com, tālrunis- 26539923 ) Arī draugiem.lv un Facebook viņu var atrast un redzēt gandrīz visas maratona izstādes.

   Apaļa jubileja Maijai bija 18. oktobrī 2008.g. Lai godam sagaidītu šo ciparu, Maija atkal izdomāja kaut ko nebijušu- izstādīt savus darbus pēc iespējas vairākās Latvijas vietās. Viņa savu darbu eksponēšanu sāka Suntažu kultūras namā -2008.g. februāra sākumā. Izstādes nosaukums bija kā dzejas rinda: ,,Ziedēšanas brīnums ir apbrīnas un prieka vērts...” Suntaži ir vieta, kur viņa ir dzīvojusi pāris gadus un ļoti mīl šos ļaudis- suntažniekus.

      No 2008.g. 8. marta izstādes jau notika 2 vietās vienlaicīgi: Jumpravas kultūras namā izstāde ar nosaukumu,, Maigums” un Līgatnes kultūras namā- ,,Ilūzijas”. 4. izstāde bija Carnikavas tautas namā ,,Ozolaine” - ,,Starp gleznu un fotogrāfiju- no ūdens līdz debesīm”. Un 5.izstāde bija Madlienas kultūras namā ar nosaukumu,, Ilūzijas 2.” Maratona 6. izstāde atvērās Muzeja naktī Jaunpilī. 7.– Zaļenieku kultūras namā. Sia Talsu centrā bija 8. maigi erotiska izstāde,, Vasara”. 9. izstāde,, Svētdienai”- visilgāk eksponējās Tērvetes kultūras namā. Stendē bija 10. Maijas izstāde -,,Ilūzijas 3”. Mērsragā bija 11.izstāde. Laidzē bija 12. izstāde-,,Ilūzijas 4’’. 13. izstāde maratonam bija Vandzenē -,,Bildes svētdienai”, kas jau iestiepās 2009.gada pavasarī.

   14. izstāde 2010 .gadā bija Valmierā.15.-Rūjienā, 16.-Sēļu muižā.17.- Dikļos. 18. –Bērzainē, 19.-Ipiķos, 20.- Vilpulkā. 21.-Lodē. 22.- Valmieras pagastā un 23.-vienlaicīgi-Rencēnu kultūras namā. 24. -Matīšos. 25. -Ēvelē. 26. pietura Jērcēnmuižā bija jau 55. dzīves jubilejas svinēšana. 27. ekspozīcijas vieta bija Jaunklidzis. 28. -kultūras namā Valkā. 29. - Lugažu muižā, 30. - Ikšķiles bibliotēkā, 31. Smiltenes kultūras centrā, 32. Trikātas kultūras namā. 33. atkal -Valmierā. Vaidavā -34. Stopiņu novada Upeslejās -35. vieta no 2008.gada. 36. vietā pēc 8 gadu ceļošanas pa Latviju- Rīgā, Dzintara melodijā. Maijas darbi atkal nonākuši bibliotēku paspārnē-37. izstāde RCB Juglas filiālbibliotēkā. 38. izstāde RCB filiālbibliotēkā ,,Strazds.”  39. RCB ,,Vidzeme” filiālbibliotēkā. 40.RCB filiālbibliotēkā,,Avots”.41.Bibliotēkā Ieriķos.  Rīgā -Mencendorfa namā 42. vieta, kur notika izstāde. Muzeju naktī izstādi apmeklēja pāri par 2800 cilvēku! Un akal  tālāk ceļoja pa Latviju 43. izstādes vieta bija Vangažu pilsētas pārvalde. 44. vieta Ādažu bibliotēkā 45. Garkalnes novada kultūras centrā ,, Berģi.”46. Garkalnes bibliotēka. 47.Cēsu mūzikas skolā. 48. Puikules muižā. 49. vieta tagad izstādei ir Lādē. 

   Maratons ceļo jau 11  gadus pa Latviju. Drīkst pieteikties interesenti, kas vēlas sarīkot šādu izstādi arī savā iestādē.

   Daba kā iedvesmas avots. Dabas formas un faktūras, gan cilvēka, gan augu, gan mākoņu. Daži darbi kļūst abstrakti, jo tajos dominē krāsa vai līniju ritmi. Nosaukums ,,Gaismasspēles” paskaidro, ka darbos jūtama gaismas klātbūtne. Bez gaismas nevar redzēt krāsu, siluetu, saprast formu.

   Mani visvairāk fascinē rietoša saule, jo tad dabā ir daudz košākas un neparastākas krāsas. Arī pretgaisma ir mans ,,jājamzirdziņš”. Spēles notiek gan dabā, gan manā darba radīšanas procesā”, skaidro māksliniece. Ziedēšana ir ne tikai puķei, bet arī cilvēkam. Izstādē redzamie ziedi ir kā cilvēka portreti dažādos dvēseles stāvokļos. Ziedēšana kā process, kustība un trauslums. Īslaicīga burvība, kaisle.

        Pirmā izstāde šiem darbiem bija 2003 gadā, kas atšķiras no tagadējās izstādes ar tehnisko izpildījumu. Darbi ir radīti autortehnikā, kas ļauj tos tiražēt. Tomēr katra ,,bilde” ir unikāla, neatkārtojama, jo tehniskais izpildījums vairs nav tāds, kāds bija pirms 5,10 vai 15 gadiem. Pirmie eksperimenti darbā pielietojot datortehniku, bija jau 1998. gadā. Radot izstādē redzamos mākslas darbus, Maijai darba instrumenti bija: īsta ota, digitāla ota, fotoaparāts un dators. Izstādē redzamie darbi ir autordruka - digitālā druka uz īsta kokvilnas vai lina audekla.

      Kāpēc maratons? Maratons ir izturības pārbaude, vai cilvēks prot sevi organizēt, lai liktu lietā visu savu fizisko un garīgo enerģiju mērķa sasniegšanai. Regulāras izstādes ir grandioza pieredze, gan izstāžu organizēšanā, iekārtošanā un komunicēšanā ar cilvēkiem, kam interesē kultūra. Lai Jums gaiši!