Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Tāpēc mežus reizēm mēdz saukt par mūsu valsts zaļo zeltu. Taču konkursa “Sakoptākais mežs 2020” uzvarētājam, meža īpašniekam Gatim Lācim ir nedaudz citādāks viedoklis. Viņš uzskata, ka mežs ir vēl vērtīgāks nekā zelts, un aicina gan sabiedrību, gan arī citus meža īpašniekus apzināties šo vērtību.
Mežs jākopj ilgtspējīgi
Es uzskatu, ka mežā ir jāsaimnieko tā, lai nezustu tā vērtība. Izzāģējot lielos kokus, pēc tam ir jāstāda jaunaudzes, un tās jākopj, lai mežs paliktu arī bērniem un mazbērniem. Nevajag arī meža vietā veidot parku vai savākt visus nozāģētos kokus. Daļa no tiem jāatstāj satrūdēšanai un jaunu barības vielu nodrošināšanai. Pēc cirtes varbūt uzreiz neizskatīsies ļoti skaisti, bet mežam būs noderīgi. Savukārt ar zāģi jādarbojas, lai palīdzētu kokiem augt, izcērtot krūmus vai nevērtīgos kokus. Protams, ir arī ainaviskie meži, kur nekas no tā netiek darīts, bet saimnieciskos mežus nepieciešams apsaimniekot.
Mežsaimniekiem jādalās savā pieredzē
Man pašam iedvesmu jauniem darbiem sagādā gan skats uz paša stādītajām jaunaudzēm, gan arī semināri un citi pasākumi, kur iespējams satikt līdzīgi domājošos. Es domāju, ka arī citiem meža īpašniekiem ir vairāk jātiekas un jāapmainās ar savu pieredzi. Šī zeme, īpašums, kas mums pieder, ir jāapsaimnieko pareizi. Lai ne tikai būtu skaisti un patīkami atrasties mežā, bet arī, lai gūtu no tā materiālu labumu. Katrs hektārs ir jāapsaimnieko pareizi, lai gūtu pēc iespējas lielākus ienākumus. Ja tikai nozāģēs cirsmu un ļaus augt tam, kas tur pirmais uzaugs – lazdām vai ievām, mežam nebūs saimnieciskās vērtības. Novārtā atstātā mežā nebūs arī bioloģiskās daudzveidības. Ja mežu izkopj laicīgi, būs gan vērtīgāki koki, gan patīkamāk arī dzīvniekiem.
Jāapzinās īpašumā esošā vērtība
Meža īpašniekiem Latvijā ir jāapzinās tas, kāda vērtība viņiem pieder. Mežsaimnieka uzdevums ir ne tikai saglabāt meža vērtību, bet arī to izkopt, lai vērtība celtos vēl vairāk. Piemēram, strādājot mežā ar zāģi, mežsaimnieks nozāģē atpalikušos un nevērtīgos kociņus, lai paliekošie var augt skaistāki un slaidāki. Līdz ar to ceļas arī īpašuma vērtība.
Mežsaimniecības nozares un meža īpašnieku vērtību nepieciešams apzināties arī pārējai sabiedrībai un valdībai. Atbalstot mežsaimniecību un valdības līmenī vairāk ieklausoties meža zinātniekos, kas visu ir izpētījuši un pierādījuši ar skaitļiem, piemēriem, parauglaukumiem un stādījumiem, būs iespējama nozares attīstība, kas nesīs labumu visiem. Mežsaimnieki varēs izaudzēt vairāk koku, cilvēkiem būs darbs, bet valstij – lielāki iemaksātie nodokļi. No tā, ka mežs aizaug ar lazdām, neviens neiegūst.
Mēs bieži savus mežus salīdzinām ar zaļo zeltu. Taču zelts ir tikai metāls dzeltenā krāsā, kas nemainās. Es uzskatu, ka mežam ir lielāka vērtība nekā zeltam. Mežs visu laiku atjaunojas. Var iestādīt jaunu mežu, un tas atkal izaugs. Zelts paliek tāds, kāds tas ir.
Signe Sēne
Latvijas Meža īpašnieku biedrība