Himnas Goda diena
Gatavojoties Himnas Goda dienai

“Baumaņu Kārlis ir tas, kurš Latviju svētīt grib. Tas, kurš tēviju kopā ved. Tas, kurš latvju valodu tautai augšup ceļ. Tādēļ mans novadnieks ir pelnījies uzmanību tieši šeit un tagad. Jebkurš cilvēks, kurš darbam klāt savu roku liek, dod lielāku artavu darba attīstībai. Padomā vien, ja Baumaņu Kārlis nebūtu vīrs ar gribasspēku, kur būtu mūsu latvju tauta? ... Svētīt jel Latviju! Daudz Baumaņu Kārlis neprasa, tikai pašu svarīgāko: lai katrs mūsu iedzīvotājs laimē dzīvotu.” – tā 2015.gadā rakstīja Limbažu novada ģimnāzijas skolēns Aksels Roberts Zirnis 10.klasē domrakstā par Baumaņu Kārli. Ir aizritējuši pieci gadi, un mēs jau ceturto reizi gatavojamies lielam notikumam – HIMNAS GODA DIENAI.

2020.maijā 23.maijā Viļķenē kā limbažnieku un viesu iecienīta tradīcija norisināsies Baumaņu Kārļa 185.dzimšanas dienai veltīts pasākums - HIMNAS GODA DIENA.

Baumaņu Kārlis un viņa devums Latvijas kultūrā ir mūsu novada atpazīstamības zīmols, mūsu lepnuma simbols, kas turams augstā godā visās paaudzēs cauri laikiem. Baumaņu Kārļa gars mājo mūsu novada radošajos kolektīvos tik pat, kā senāk. Tas skan mūsu koru dziesmās, teātru kolektīvu izrādēs, deju koncertos un arī vienkāršos sarīkojumos.

Laikā, kad līdz svētkiem atlikuši nepilni 4 mēneši, uzsākam jūs iepazīstināt ar ieplānoto svētku programmu un tās veidotājiem. HIMNAS GODA DIENAS centrālais notikums, protams, būs svētku koncerts jeb sakot ar Baumaņu Kārļa vārdiem “dziesmota sanākšana” Latvijas koru izpildījumā.

Šajā reizē mazliet personiskāk iepazīstināsim jūs ar svētku koncerta programmas veidotāju, Limbažu koru apriņķa virsdiriģentu, LKA jauktā kora “Sōla” un Rīgas mūzikas skolu apvienotā simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju Kasparu Ādamsonu – diriģentu otrajā paaudzē. Aicinājām Kasparu uz nelielu sarunu, lai ieskicētu plānotā koncerta sajūtu.

- Pēc kādiem kritērijiem esi veidojis svētku koncerta repertuāru?

K.Ā. Svētku noslēguma koncerta repertuāru veidoju no latviešu autoru oriģināldarbiem, kuri atklāj un sevī nes latvisku, patriotisku un himnisku sajūtu.

Apzināti šoreiz centos izvairīties no latviešu tautasdziesmu apdarēm un koncentrējos uz oriģinālmūziku un dzeju. Protams, visplašāk koncerta repertuārā tiks pārstāvēts Baumaņu Kārlis, taču blakus mūsu himnas autoram un jubilāram virknēju gan klasiskas un jau pārbaudītas vērtības - Alfrēds Kalniņš, Pēteris Barisons, gan mūsdienu autoru darbus. Arī starp tiem meklēju dziesmas, kas jau atradušas vietu mūsu sirdīs, piemēram, Imanta Kalniņa "Apliecinājums" vai Ērika Ešenvalda "Dvēseles dziesma", kā arī skaņdarbus, kuri tikai sāk savu atpazīstamības ceļu. Pie šiem darbiem noteikti pieskaitu Raimonda Paula "Dziedāt visai pasaulei", Mārtiņa Brauna "Kā putni dzied", Jāņa Lūsēna "Lūgums", Jāņa Ķirša "Lūgšana līvu dziesmu kokam" un citas.

- Kuru novadu kori piedalīsies koncertā? Cik daudz dalībnieku ir atsaukušies?

K.Ā. Kori ir atsaukušies no dažādām Latvijas vietām - Ogres, Tumes, Rīgas, Smiltenes, Jūrmalas un vēl daudzām citām, bet skaidrs, ka lielākoties tie būs Vidzemes koru dziedātāji, kas 23. maijā pieskandinās Viļķeni. Protams, kā visa aptuveni 700 dziedātāju kuplā kopkora mugurkaulu šajos svētkos redzu Limbažu apriņķa jauktos korus, ar kuriem jau sākot ar janvāra nogali cītīgi tiksimies kopmēģinājumos un gatavosim koncerta repertuāru.

- Ko Tev personīgi nozīmē Latvijas himna?

K.Ā. Man Latvijas himna ir lūgšana. Ļoti personīga un spēkpilna lūgšana par mūsu zemi un tautu. Ikreiz to dziedot, pārņem sajūta, ka esi dievnamā un sarunājies ar augstāku spēku.

- Vai ir kāds stāsts par himnas dziedāšanu īpašā notikumā, kas bijis svarīgi pašam personīgi?

K.Ā. Himnu, kā jau katrs latvietis, esmu dziedājis neskaitāmas reizes un skaistu, saviļņojošu brīžu ir bijis ļoti daudz. Himna mani emocionāli uzrunājusi gan pēc uzvarām dažādās sporta sacensībās, gan Mežaparka estrādē, kur tās laikā pārņem sajūta, ka to šajā brīdī dzied visa pasaule. Tomēr visspilgtāk man atmiņā palicis Latvijas simtgades svinību vakars, kad 18. novembra vakarā kopā ar sievu uz brīdi apciemojām manus vecvecākus. Lai arī himnas un salūta laikā bijām plānojuši būt kur citur, aizsēdējāmies un aizrunājāmies ar vecvecākiem tik ilgi, kamēr televizorā izdzirdējām himnas ievada akordus. Cēlāmies visi kājās un dziedājām. To emociju gammu pagrūti aprakstīt, bet saviļņojošā prieka sajūta bija liela. Šādos brīžos tu citādāk sajūti vispārzināmos himnas vārdus un saņem tik lielu emociju un enerģijas lādiņu, ka vēl tagad uzlādējos par to atceroties.

- Tavs novēlējums vai aicinājums, kāpēc jāsvin himnas goda diena?

K.Ā. Himna ir viens no mūsu valsts simboliem, tā jāzina un jāgodā ikkatram. Tas ir brīnišķīgi, ka vismaz reizi piecos gados varam satikties un pateikt paldies mūsu himnas autoram Baumaņu Kārlim par viņa paveikto. Protams, paldies var pateikt dažādi un arī svētkus var svinēt dažādi, bet kāpēc to nedarīt kopā, ar pārliecību un lepnumu? Aicinu visus svinēt svētkus 23. maijā Viļķenē un kopīgi vienoties vēl vienā neaizmirstamā himnas izpildījumā.

Kaspars Ādamsons nebūs vienīgais diriģents svētku koncertā. Viļķenē savu dalību ir apstiprinājuši arī daži autori, kas savus oriģinālskaņdarbus diriģēs paši. Baumaņu Kārļa 185.dzimšanas dienai veltītajā pasākumā - HIMNAS GODA DIENĀ svētku koncertu papildinās dažādas dienas aktivitātes, meistardarbnīcas, pārsteigumi, koncerts Viļķenes baznīcā, tirdziņš, svētku gājiens un noslēgumā ari lielā zaļumballe. Plašāk par svētku programmu stāstīsim nākošajā pašvaldības izdevumā.

HIMNAS GODA DIENU rīko Limbažu novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, Viļķenes pagasta pārvaldi.



Tiekamies Viļķenē 23.maijā – HIMNAS GODA DIENĀ!



Attēlā: Kaspars Ādamsons (foto: Jānis Romanovskis).